Author Archives: Admin

ICCRS_P

Oktobra sākumā 500 dalībnieki no vairāk kā 35 valstīm ieradās Varšavā, lai piedalītos pirmajā Eiropas Katoļu harizmātiskās atjaunotnes konferencē kopš 2002. gada, ko organizēja Starptautiskās Katoļu harizmātiskās atjaunotnes organizācijas (ICCRS) Eiropas apakškomiteja. Sagatavošanas laikā mēs jutām, ka katoļu harizmātiskajai atjaunotnei mūsu kontinentā nepieciešams iedrošinājums – un patiesi šis pasākums bija iedvesma ikvienam dalībniekam.

          “Cilvēki sauc Eiropu par vāju un vecu dāmu, un bieži vien mēs tā arī jūtamies, arī katoļu harizmātiskās atjaunotnes iekšienē. Bet kas cilvēkiem, staigājot tuksnesī, nepieciešams visvairāk?” tā konferences atklāšanas sesijas laikā jautāja šī raksta autors Kristofs Hembergers. „Kad jūs esat tuksnesī, jūs nedrīkstat aizmirst, ka priekšā ir Apsolītā zeme! Es domāju, ir pienācis laiks atgūt mūsu Apsolīto zemi arī kā Katoļu harizmātiskajai atjaunotnei Eiropā. Ir pienācis laiks atkal koncentrēties uz Kungu, nevis uz mūsu problēmām un nabadzību. Ir pienācis laiks atkal dzīvot Svētā Gara spēkā!”

          ICCRS Doktrīnas komisijas vadītāja Merī Hīlī no Mičiganas, ASV, runāja par dzīvošanu Svētā Gara spēkā. Viņa teica: “Svētais Gars ir vienīgā atbilde uz problēmām šodien. Kungs mūs aicina dzīvot šajā žēlastības straumē. Mums apkārt ir tik daudz cilvēku, kas nepazīst Dievu, jauno evaņģelizāciju var veikt un izdzīvot tikai Svētā Gara spēkā.” M. Hīlī mudināja klātesošos neatstāt novārtā kristību Svētajā Garā un Svētā Gara dāvanas.

          Nākamajā dienā “Lūgšanu nama Augsburgā” dibinātājs Johanes Hartls no Vācijas runāja par situāciju Eiropā (bēgļi, situācija sabiedrībā, Baznīcā un katoļu harizmātiskajā atjaunotnē) un norādīja, ka kristiešiem vienmēr ir izvēle starp divām iespējām: pirmā („būt Dieva stiprinājumā”) vienmēr ir labāka par otro („būt bailēs”). Viņš jautāja: “Kas ir labāk: krīze Eiropā vai bailīgi kristieši? Bailes un raizes mūs noved verdzībā. Ir daudz labāk dzīvot brīvībā kā Kunga dēliem un meitām. Tikai tad mēs, skatoties uz šodienas problēmām, varam redzēt uzvaru, kuru Dāvids pieredzēja, satiekoties ar milzu Goliātu.” J. Hartls turpināja: “Pasaule mainās, bet nekļūdīsimies, mēģinot dzīvot komfortablu dzīvi, Evaņģēlijs vienmēr ir izaicinājums.”

          Savas uzrunas beigās J. Hartls minēja trīs jomas, kurās, pēc viņa domām, katoļu harizmātiskajai atjaunotnei vajadzētu koncentrēties nākamajos gados: skaidra, bibliska un praktiska mācība; iedrošinājums dzīvot dziļu lūgšanu dzīvi; drosmīga, uz dāvanām orientēta līderība.

          Nedēļas nogales pēcpusdienās notika semināri, kuros varēja padziļināti iepazīt konferences tēmas. Svētās Mises kopā ar dalībniekiem svinēja ICCRS draugi, bīskapi Broņislavs Dembovskis no Polijas un Kevins Makdonalds no ASV.

          Vakara sesijas vienmēr sākās ar nelielu “ieguldījumu no ārpuses”. Piektdien ar mums bija monsiņjors Migels Delgado no Pontifikālās laju padomes, kas atgādināja par katoļu harizmātiskās atjaunotnes patieso identitāti Baznīcā. Viņš minēja svarīgākos pāvesta Franciska izteikumus par katoļu harizmātisko atjaunotni, tās būtību un aicinājumiem. Sestdien pie mums bija pārstāvis no Pasaules Jauniešu dienu organizatoru biroja, kas aicināja visu valstu katoļu harizmātiskās atjaunotnes kustības sūtīt jauniešus uz Pasaules Jauniešu dienām Krakovā 2016. gadā. Abi vakari noslēdzās ar slavēšanu un pielūgsmi, kalpošanu un lūgšanām.

          Slavēšanu un pielūgsmi vadīja “Jacobs Ladder”, dzīvīga un aizrautīga jauniešu harizmātiskā grupa no Nīderlandes, kuri palīdzēja piedzīvot Kunga klātbūtni spēcīgā veidā.

          Konferences noslēgumā ICCRS prezidente Mišela Morana no Anglijas mudināja visus klātesošos iet un dzīvot Svētā Gara spēkā. “Protams, Eiropā mēs šodien piedzīvojam grūtus laikus. Bet mēs tikai varam mācīties no mūsu brāļiem un māsām citos kontinentos: kur ir vajāšanas, tur ticība pieaug. Jā, Eiropa ir vājš un dažkārt sarežģīts kontinents, bet Dievs nav aizmirsis Eiropu. Tie, kas tikai koncentrēsies uz savām problēmām, redzēs tikai savas problēmas.  Kas neskatās uz priekšu, tam pietrūkst redzējuma. Dievs vēlas, lai mēs dzīvotu Dieva dēlu un meitu brīvībā un Viņa Gara spēkā. Dosimies tagad mājās, stiprināti ar šo cerību, ko Viņš deva mums šo pēdējo dienu laikā!”

          Mēs esam saņēmuši daudz liecību – dalībnieki konferences laikā ir iedrošināti un svētīti  dažādos veidos.

Kristofs Hembergers, ICCRS Eiropas apakškomitejas priekšsēdētājs
Tulkoja Agris Želvis

suntazi2015          Kristīgu vīru nometne Suntažos, kas norisinājās no 17. līdz 19. jūlijam, ir pagājusi. Iespaidi vēl tik dzīvi, ka vīri pārspriež redzēto un dzirdēto ar tādu pašu dedzību kā būdami nometnē, lai arī ikdiena diktē savu ritmu.  Tas, ka vīru kopā sanākšana bija Dieva svētīta, neviens nav jāpārliecina, bet vislabāk to katrs varēja just, būdams uz vietas.

Šogad vīri pulcējās jau ceturto gadu pēc kārtas un droši var teikt, ka tā tas būs arī turpmākos gadus, jo to svētīgo, dievišķo spēku, ko mēs katrs saņēmām kopīgo lūgšanu iespaidā, pazaudēt nav iespējams. Kā ierasts, nometne notika pļavā pie Mazās Juglas, Suntažu apkaimē. Šogad organizatori – Rīgas Kristus Karaļa draudzes Svētā Jāzepa lūgšanu grupas vīri – bija uzstādījuši jaunu krustu nometnes centrā. Neskatoties uz nepastāvīgajiem šīs vasaras laika apstākļiem, Dievs bija parūpējies, lai viņa bērniem netraucētu ne lietus, ne karsta saule.

Nometnes dienas kārtība bija gana piesātināta ar dažādām kristīgām aktivitātēm. Arī šogad viens no nometnes centrālajiem dalībniekiem bija Dons Tērbits, kura harizmātiskā personība nevienam nelika garlaikoties. D. Tērbita lekcijas lika padomāt par savu vīrieša lomu attiecībās ar Dievu, ģimenē, sabiedrībā. Paļāvība uz Dievu, lūk, kā cilvēkiem dažkārt pietrūkst! Dievs vēlas atgriezt savus pazudušos ļaudis! Dievs katrā no mums ir ielicis savu talantu! Grūtības palīdz kļūt tuvākiem Kristum! Dievs mūs visus mīl vienādi! Šīs un daudzas citas atziņas mēs paņēmām līdzi, lai tās vienmēr paturētu prātā un neaizmirstu savu mērķi – būt līdzīgam Kristum!

Pirmās dienas vakarā bija iespēja izsūdzēt grēkus kādam no trim priesteriem, kuri bija piekrituši apmeklēt nometni. Kad saule laidās uz rietēšanu, Dieva slavēšana ģitāras pavadījumā turpinājās pie ugunskura, jo vakarā tā bija vieta, kur sasildīties ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Rīta agrumā drosmīgākie vīri devās veldzēties Mazās Juglas ūdeņos, un to varēja dzirdēt teltīs palikušie, jo rīta dzestrais ūdens izrādījās ļoti atspirdzinošs. Sestdienas rīts, lai arī miglains, izrādījās siltāks nekā iepriekšējas dienas vakars, un nometnes šefpavāra Alda visiem jau pazīstamā trauku šķindoņa aicināja uz brokastīm. Sestdienas pēcpusdienā sagaidījām īslaicīgu lietu, kas vakara Svētajai Misei lika noritēt lielajā teltī. Dievkalpojumu vadīja Rīgas Kristus Karaļa draudzes prāvests Marcins Vozņaks. Priesteris Marcins atrada laiku apmeklēt vīrus visas trīs dienas.

Varētu šķist, kas tad tāds sevišķs nometnē bija? Pirmkārt, jau vīru drosme atbraukt, lai satiktu tādus pašus uz Dievu paļāvīgus vīrus, kuru spēks ir ticībā. Otrkārt, mācīties un dalīties pieredzē par piedzīvoto un Dieva lomu katrā lietā un vietā. Treškārt, apjaust, ka vīros ir spēks, ja ticība un pazemība Dievam mūs nerimstoši pavada. Ceturtkārt, gūt pozitīvu lādiņu, pateicoties kopīgai lūgšanai un slavēšanai. Un visbeidzot, gūt patiesu prieku par izjusto ticības kopībā un Dieva mīlestībā!

Vīri, ja jūs vēlaties sajust Dieva spēku un varenumu sevī, brauciet katru gadu uz Suntažu kristīgu vīru nometni!

Armans Vēveris

TevuUnBernuAttiecibas

Lai pieteiktos dalībai konferencē,

lūgums aizpildīt ANKETU!

Karte_konferencei

DievaTeviskibaIzdevniecība „Dzīvības Straumes” latviešu valodā laidusi klajā Džona Eldredža grāmatu „Dieva tēvišķība”. Tās apakšvirsraksts nedaudz vairāk paskaidro grāmatas uzdevumu: „Kā iemācīties to, ko tavs tēvs tā arī nekad nevarēja tev iemācīt.” Grāmata ir domāta vīriešiem. Tieši tādā formā autors ir veidojis stāstījumu.

Ir tāda taka, kas ved uz patiesu vīrišķību, un to ir cirtuši vīri, kuri gājuši mums pa priekšu, dēliem sekojot tēvu pēdās paaudzi pēc paaudzes. Ceļā mēdz gadīties briesmas, pat katastrofas – tāpēc vēl jo vairāk mums ir iemests paļauties uz Tēva vadību, Tēva, kurš arī ir devies mums pa priekšu. Taču kā lai atrod ceļu uz vīrišķību laikmetā, kurā patiesi tēvi sastopami tik reti? Kā lai izvairās no briesmām? Džons Eldredžs sauc vīrus atpakaļ pie vienkāršas un mierinošas patiesības: Dievs ir mūsu Tēvs. Dzīves pārbaudījumos un uzvarās Dievs pakāpeniski iniciē zēnus un vīrus saskaņā ar vīrišķības posmiem: no Mīļotā Dēla līdz Kovbojam, no Kovboja līdz Karotājam un tālā līdz Mīlētājam, Ķēniņam un Prātniekam.

200 lapaspuses biezajā grāmatā katram no vīrišķības posmiem ir veltīta viena nodaļa. Tēmā autors ievada, izskaidrojot, kas raksturīgs vīrišķajam ceļojumam un ko nozīmē būt patiesa Tēva patiesam dēlam. Džons Eldredžs min daudzus piemērus no savas dzīves un attiecībām ar tēvu, kā arī pastorālajā kalpošanā sastapto vīriešu pieredzes. Tas ļauj identificēties ar stāstītajām situācijām un palīdz atklāt savas sāpes, ievainojumus, kā arī saņemt stiprinājumu paļāvībai uz Dievu, kas ir patiess Tēvs.

R_Belokopitovs

Foto autors: Ralfs Belokopitovs

                   ”Tādēļ mēs, kam visapkārt liels pulks liecinieku, nolikuši visas nastas un grēku, kas velkas mums līdzi, apņēmības pilni skriesim sacīkstēs, kas mums noliktas. Uzlūkosim mūsu ticības aizsācēju un piepildītāju Jēzu…” (Ebrejiem 12:1-2).
                   Jau trešo gadu pēc kārtas Suntažos pulcējās kristīgi vīri no visas Latvijas, lai kopīgi slavētu Dievu, lūgtos, dalītos pieredzē un stiprinātos ticībā. Šī gada tēma bija Evaņģelizācija un lekcijas lasīja misionārs no ASV – Dons Tērbits. Šogad vīru rekolekcijas notika trīs dienas no 25. līdz 27. jūlijam. Šajās dienās skaidri bija redzams, ka ikviens vīrietis dziļi sirdī ļoti ilgojas pēc Dieva, Baznīcas un vīru sadraudzības, uz to norādīja arī dalībnieku lielais skaits, kas ar katru gadu pieaug – ja pirmajās rekolekcijās piedalījās 40 vīru, tad šogad jau 100. Viskuplāk bija pārstāvēta Rīga, Daugavpils un Jelgava, bet bija arī pārstāvji no Bebrenes, Talsiem, Kuldīgas, Madonas, Jēkabpils, Rēzeknes un no citām Latvijas vietām. Vīru rekolekcijas organizēja Rīgas Kristus Karaļa draudzes Svētā Jāzepa lūgšanu grupa sadarbībā ar kopienu “Effata” un Starptautisko Svētā Jāzepa vīru kalpošanu. 
                   Simts vīri, kas sanākuši kopā no visas Latvijas, lai trīs dienas slavētu Dievu – kaut ko tādu ikdienā nav iespējams redzēt! Tas ir liels spēks un svētība ne tikai vīriem, kas piedalījās šajās rekolekcijās, bet arī viņu sievām, bērniem, radiniekiem un sabiedrībai kopumā. Latvijai ir vajadzīgi stipri vīri, kas spēj uzņemties atbildību un pienācīgi rūpēties par savām ģimenēm. Vīriem ir jārāda labs piemērs saviem bērniem, nepietiek tikai runāt, nepieciešams arī darīt! Ir jāpārvar slinkums, nevarēšana un negribēšana, jāpieceļas no sava ērtā dīvāna, kur mēs tik bieži mēdzam stundām ilgi skatīties televizorā, internetā vai vienkārši bezdarbībā nedaram neko. Tā dzīvojot mēs pazaudējam tik vērtīgo savas dzīves laiku, kuru varētu pavadīt daudz lietderīgāk un svētīgāk! Vīri, laiks celties! Misionārs Dons Tērbits aicina vīrus dzīvot tā, lai bērni lepotos, bet mazbērni vēl ilgi atcerētos. Lai tas izdotos, vīriem ir jāturas kopā – kopā jāiet pie Dieva un ja nāksies pakrist, tad vienmēr būs līdzās kāds, kas palīdzēs piecelties. Šajās dienās vīri piedzīvoja lielu vienotību un sadraudzību, vīri viens otru atbalstīja un stiprināja. Vīriem ir jābūt stipriem un vīrišķīgiem, un ikviens šajās dienās varēja pārliecināties, ka vislabāk tas ir iespējams, ja vīrs ir starp vīriem “Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru (Sālamana pamācības 27:17)!”
                   Šajās dienās Dievs atvēra vīru sirdis un vīri atļāvās būt tādi, kādi viņi ir. Un tieši tad, kad vīri bija gatavi atklāti dalīties un atzīt, ka viņi patiesībā ir lieli grēcinieki, ka daudzas lietas nesanāk un neizdodās, tieši tad Dievs īpašā veidā pieskārās un dziedināja. 
                   Kad vīri sanāk kopā un atklāti dalās, tad var redzēt, ka citiem vīriem arī ir līdzīgi pārbaudījumi, kārdinājumi un grūtības. Citu teiktajā bieži var sadzirdēt un ieraudzīt sevi un tas palīdz, jo tad ir vieglāk saprast, ko un kā labāk vajadzētu darīt. 
                   Visas trīs dienas bija brīnišķīgs laiks, un ik pa laikam kāds no vīriem devās peldēties uz tuvumā esošo Mazās Juglas upi, bet dienas karstākajās stundās tika sasniegti un atkal pārspēti jauni kristīgu vīru peldēšanās rekordi. 
                   Īpaši vērtīgas un stiprinošas bija Dona Tērbita sagatavotās lekcijas, kurās misionārs neglaudīja vīrus kā kaķi pa spalvai, bet runāja tieši un atklāti: “Mēs visi mirsim! Mūsu visu dzīves beigsies koka kastē! Ko jūs gribat? Elli vai Debesis? Ko jūs gribēsiet un pēc kā jūs tieksieties, to jūs arī saņemsiet! Izvēlieties debesis! Esiet stipri ticībā! Skrieniet pakaļ Jēzum tik ātri, lai visi kārdinājumi, šaubas, bailes un viss, kas nav no Dieva atkristu no jums!” Dons arī atgādināja, ka mēs esam atbildīgi par savu ģimeni, tuviniekiem un cilvēkiem, kas ir mūsu dzīves ceļā, mums visiem, un vispirms saviem tuviniekiem, ir jāstāsta par Dievu un jāliecina ar savu dzīves piemēru: “Vai jūs gribat būt ar saviem tuvākajiem cilvēkiem debesīs? Ja jā, tad ir jārīkojas! Ejiet un lieciniet viņiem par Dievu!” Dons Tērbits uzsvēra, ka ir svarīgi ticēt tam ko mēs lūdzam: “Tici, ka Dievs tev dos to, ko lūgsi! Ir tikai divi varianti: vai Dievs tev dos to ko tu lūgsi, vai arī kaut ko labāku!”
                   Svētā Jāzepa vīri bija gan pasākuma organizētāji, gan dalībnieki. Jau mēnesi pirms rekolekcijām notika kopīga talka, lai iekārtotu rekolekciju vietu. Tika nopļauta zāle, ierīkots lielais pusdienu kopgalds ar soliem, iztīrīta upe no zariem un pat uzcelts neliels koka tilts. Vīri kopīgi darbojās arī rekolekciju laikā – lieliskā šefpavāra Raimonda vadībā vīri paši gatavoja sev ēst, paši mazgāja savus traukus, bet vakarā dedzināja ugunskuru pie kura kopīgi sildijās, dzēra tēju un dziedāja slavas dziesmas Dievam! Liels prieks, ka vīru rekolekcijās piedalījās arī Rīgas Garīgā semināra parstāvis, priesteri un pat Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins, kurš arī svinēja sestdienas Svēto Misi!
                    Rekolekciju pēdējā dienā Svēto Misi svinēja “Svētā Jāzepa vīru kalpošanas” garīgais vadītājs Rīgas Kristus Karaļa draudzes prāvests Marcins Vozņaks. Kristīgo vīru nometne noslēdzās ar vīru liecībām par rekolekcijās piedzīvoto. Liecībām paredzētais laiks ieilga, jo šajās dienās Dievs darbojās tik spēcīgi, ka bija grūti klusēt! Dievs nevienu neatstāja vienaldzīgu, visiem bija par ko dalīties un vīri mājās pārbrauca stiprināti un Dieva svētīti! Slava Dievam!  
                   Vīri, ja arī jūs jūtat sirdī aicinājumu pievienoties Svētā Jāzepa vīriem, tad zvaniet “Svētā Jāzepa vīru kalpošanas” vadītājam Raimondam Burakēvičam pa tālruni 29555886, vai rakstiet: jazepaviri(at)gmail.com, vairāk informācijas par “Svētā Jāzepa vīru kalpošanu” var uzzināt arī mājaslapā: www.jazepaviri.lv.  
                   ”Tad nu es gribu, lai vīri lūdz Dievu katrā vietā, paceldami svētas rokas bez dusmām un šaubām (1. Tim. 2)!”